Sēru vēsts

“Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Tas izplēn un pazūd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd – tas paliek un mirdz.”
(V. Egle)

Ar ļoti skumju ziņu Zālīšskolā iesākās 14. oktobra rīts – mūžībā devās skolas dvēselīte – Laumiņa. Katru rītu viņa ar smaidu sagaidīja visu skolas saimi, bija bērnu draugs un atbalsts vairāku desmitu gadu garumā.
Laumiņa darīja savu darbu no sirds – bija kārtīga, punktuāla, ieinteresēta skolas dzīvē un notikumos.
Gaišā piemiņā, Laumiņ!
Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!